frîhals² m. a-St., nur Bened.regel: ‚Befrei-
ung, liberatio‘ (mhd. vrîhals; afries. frihals; ae.
frēols m. (n.); got. freihals). S. frîhals¹. — Ahd.
Wb. III, 1262; Splett, Ahd. Wb. I, 263. 346;
Köbler, Wb. d. ahd. Spr. 330; Schützeichel⁵
141.