beizgras mhd. st. n., nur Gl. 3, 518, 35 (14. Jh.):
‚Mangold, beta‘ (Beta vulgaris L.). Zss. aus
beiza ‚Mangold‘ (→ bieza) und gras ‚Gras‘ (s.
d.). Zu einer möglichen Kontamination mit
Bießgras ‚Binse‘ s. Ahd. Wb. I, 860. — Starck-
Wells 45. — S. auch beizkôl, biezkrût.